Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...grimst

Kad diena līdz ar sauli

Rimst,

Sev līdzi nolietotās ēnas

Paņemot,

Es gaidu nakti atnākot,

Kad varēšu es savas slāpes

Nē, ne jau vīnā,

Bet Tevī remdēt,

Tavus skūpstus,

Bez liekām ēnām malkojot.

Kad diena līdz ar sauli

Rimst,

Es vēlos atkal kuģis būt,

Kas Tevī, tā kā jūrā,

Ar visu savu ēnu

Grimst
Viedokļi par dzejoli
 ZARNU_MAISS  2011-07-29 18:02 
Nu jau Tu zini kas jādara vispirms.
 MishkaZadornov  2011-07-29 18:16 
Nē, nu es jau teicu iepriekš, šitam čalim ir nākotne!
 assortina  2011-07-29 18:39 
Man ļoti patika "nolietotās ēnas"! Dziļa doma...!
 klusaisMiileetaajs  2011-07-29 21:19 
Man arī sagribējās kuģīti papeldināt, bet pēc tam šo nogremdēt. :)))
 paakjis  2011-07-29 22:20 
labs! man patīk!
 i667  2011-07-30 00:15 
dzejniekam laikam ir šausmīgi resna draudzene ar nošļukušiem pupiem , ja jau reiz kā
kuģis jūtās...
 MishkaZadornov  2011-07-30 01:32 
Normāliem čaļiem- normālas draudzenes, bet ja tādas asociācijas rodas, tad laikam
karstums vainīgs.
 lauvene4  2011-07-30 16:18 
:)Labas tās ēnas - svaigs jaunums Tavā daiļradē.
 Naktsvijole_es  2011-07-30 17:49 
Nu,ja,romantiķis...ja,kā tad,arī pelžo pa romantisko..:)))
 AIKONA  2011-07-30 20:48 
skaisti
 GedertsPiebriedis  2011-07-31 12:55 
Romantisma maestro nesamierinās ar padarīto, bet ved uzticīgo lasītāju arvien dziļāk,
arvien tālāk un tālāk elēģiskajā misticisma un mīlas pasaulē, un nemaz to nenožēlo.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?