Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
MONTEKRISTO SONETS
Kā gribētu lai saule spīd,ne lītu lietus,
nepazītu bēdas-..tikai priekus. Gultā gulēt gribētu,ne nārās, un ostīt katliņu,kurš jautri vārās. Guļu, kājas sacēlis pret griestiem, galvā raibas domas briestin briest man. "Štukoju" kā sargam pārgriezt rīkli, paķert atslēgas,un paņemt"vīli" Bet pēc dabas esmu mierīgs-ļoti mierīgs asinis-...tas ir priekš manis kaut kas riebīgs! Tādēļ atmetu es šādu plānu. nospļaujos-un apgriežos uz otru sānu. Bēdīgs lūkojos es vecā grīdā, tur ,pa dēļiem,peles šurpu turpu skraidā. Vai gan sliktāki par žurkām esam? abi zogam,..abi savu nesam! Pēkšņi galvā ienāk doma, šiem kustoņiem šai lietā sava loma. Ķeros es pie darba sūra, rakšu tuneli zem vecā mūra! Rokot paiet nakts un paiet dienas, drīz aiz muguras būs ķurķa sienas. Iedomājoties par mirkli šādu, saldas trīsas pāršalc manu ādu. Vēl tik viena nakts,un būs jau brīve, Tad tik sāksies īsta dzīve! Pēkšņi durvis veras,ienāk sardze.. .............................................................. Guļu,kāj ām pakārts,es pie griestiem galva raiba.....briesti`n briest man Štukoju,ka filazofēt es par dzīvi, varēšu -vēl gadi divi.. p.s.termiņš ,divi gadi-vidējais statistiskais rādītājs valstī,par bēgšanu no ieslodzījuma vietām....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|