***

autors: Mazaa_Raganinja [dzejoļi]

Daudzi mazi asi pīķi
Sirdī sadūrās, ak - vai
Sāp un smeldz nu dikti, dikti
Brūces šīs tik deg un gail.

Cauri moku labirintiem
Manai dvēslei iziet lemts
Un kā mazai rasas lāsei
Dzimstot midzēt tai kā zelts.

Mīli, sargi to no ļauna
Jo tik trausla, maza tā
Dalies visā, kas mums ļautu
Būt viens otra tuvumā.

Daudzi mazi asi pīķi
Atkal sirdī sadūrās
Jo mēs esam ilgi šķirti
Un nekas vēl nemainās.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2011-07-20 00:07
nu beic... nezinaatu,ka nikus te reti plagjiatee, nodomaatu,ka siikais uzhakojis maatei pasvordu un saacis izpausties. pie 2. panta saakas kuinja kaut kaada.
klusaisMiileetaajs	2011-07-20 07:51
Šamajs atkal būrī, vai? Jācer uz referendumu. Bērziņš esot solījis zekiem amnestiju, ja tauta nobalsosies pret saimas atlaišanu.
straume22	2011-07-20 09:54
Raita dzeja:) Laba tēma. Der pat kādai dziesmai:)
AIKONA	2011-07-20 13:31
raiti vārdiņi...ļ.cien. autore gaida izmaiņas savā dzīvē
klusaisMiileetaajs	2011-07-21 01:47
Kāpēc..? Nu, kāpēc Mazā Raganiņa izdzēsās no oho? Kāpēc? :(( Dzejolis vispār labs, dzirdei un ausij tīkams.
MishkaZadornov	2011-07-21 06:05
Dvēseles kliedziens, kas pāraug vardarbībā, es pat nekautrētos teikt ka seksuālā, tas ir-mīlestība varo dvēseli. Skumji, es raudu.
assortina	2011-07-23 20:23
Labs ritms! Tiešām, derētu dziesmai!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!