Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Bezgalīgās pārdomas
Es sēžu vakarā un skaitu zvaigznes
Un bezgalība manās domās kāpj Kā vēders rūc, kad palicis bez maizes Es bezgalību aptvert nevaru, tā manā galvā sāp Tik niecīgs puteklis pie debess juma tvēries Mēs lieli gribam būt un zvaigznēm garām skriet Bet tiklīdz plašais debesjums pār kailām galvām vēries Tam labpatīk mūs zemes dubļos triekt Tik domu spēks liek atkal augšup celties Un savas kārās acis pretī bezgalībai sniegt Līdz spēku izsīkumam atkal zaļā zālē velties Un apjaust - debesis jau atkal snieg Tā aiztek dzīve nemitīgās ilgās Un cerībā reiz bezgalību dzert Tik spožiem zvaigžņu stariem fantāziju glāzes pildās No kurām sapņus, pasakas un mīlestību dzert.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|