MS_XCI

autors: ugjis [dzejoļi]

un nekad mēs neuzzināsim
un neviens mums nepasacīs
kas bija tas
[zibens gaismas aklie]
paliek līdz sāpēm prieks
un laime ar nāvi acīs
un bezdibeni starp mums
[kā plaisa mūžībā]
ar skatienu vairs nepārlēkt
[vien zibeņi plaixnī
trāpa un atgriežas kā bultas un kā naži]

[bet] spogulis atceras tavu ēnu
tālē klusē nekad nesasniegti
zili kalni un tumši meži

aijā

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
AIKONA	2011-07-06 15:56
varbūt spogulis pateiks, tas atceras....
klusaisMiileetaajs	2011-07-06 19:48
Gan jau pats tiksi galā.
i667	2011-07-06 23:06
šitas dzejolis laikam tapis pamatīgā pipelē esot... murgains vārdu birums
meenesakmens	2011-07-07 06:12
ļoti patīk !(vakar pirmo reizi izlasot pat apraudājos,kaut kas aizskāra kādu dvēseles stīgu manī,bet otrreiz lasīju jau bez vārdiem tikai izjūtas ...attapos un nobijos,kur gan palika vārdi :)
klusaisMiileetaajs	2011-07-07 06:50
Ja tā, tad es arī izlasīšu vēl vienu reizi!
meenesakmens	2011-07-07 07:18
:)))
hefny	2011-07-08 09:47
hmm bēdiga noskaņa.
malva	2011-07-10 14:35
jā, hefny. nebūtu tas `aijā`, varētu pat teikt - dramatiska (noskaņa). bet ugjis jau vienmēr saka - nekā personīga :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!