Rubikona.

Smēķēšu. Garāmgājējs aiznesīs dūmus
Uz tukšās krastmalas pusi.
Trijos mēnešos ziema steidzās iekarot Jūrmalu,
Un pat reklāmām sasala lūpas.

Pieturā, saldi iemidzis, pamestais asfalts
Pieglaudies man kā kucēns pie kājām.
Pilsētas jumtos paslēptais laikmetu alts
Šodien nepasauks mani uz mājām.

Kā lai saprast, to, ka rītdienai iztecēs laiks?
Kā lai noticēt krītošai zvaigznei?
Jo šī sāpe, tā no kuras mums abiem nav bail
Asinsvados man skābekli slāpē...

Pastnieks veltīgi krūškurvī klauvējas man.
Mākoņos sadegusi petarde.
Mana sirds tikusi pāri Rubikonai
Rokās prasmīgajās Miokarda.