Ceļš uz mājām
Kad tumši mākoņi nomāc mums skatu
Es ceru par dzīvi
Neparastu
Tu jokoji,smiedamās, māmiņ`
Bet es zināju, ko Tu domā...
Caur tuksnešu smiltīm
Un degošam kājām
Mēs devāmies uz vietu
Ko sauksim par mājām
Bet tagad - paraugies
Kur ceļš mūs aizvedis
Viss mīļais un dārgais
Ar smiltīm ir aizgājis
Mazs cerības stariņš
Mūs maldos ir aizvedis
Viss rakstīts uz akmens
Ko kalu pirms beigām
"Mēs aizgājām mierīgi
Bet dzīvojām steigā"
| Viedokļi par dzejoli |
| AIKONA |
2011-07-02 11:45 |
:) pirmkārt-paldies, ka tomēr sāki likt savus darbiņus
iepriekšējie patika labāk
šim doma laba...klau..bet piestāvētu tādam sirmu matu vecītim, kurš apcer ko varēja
izdarīt, bet nebij...
lai tas cerību starinš paliek vecītim, tev lai pilnām saujām,
lieliem malkiem :)
|
| lapsu_aacis |
2011-07-02 15:59 |
| nominatiivs gjenitiivs purgatiivs |
| Harijs_Kruuze1955 |
2011-07-02 17:24 |
Dzejolis domāts tik nopietni, ka sasniedzis pretēju efektu... Karstas smiltis,
manuprāt, nav viens un tas pats, kas degošas kājas. Esiet tak vienkāršāki, mīļie
dzejnieki.:)) |
| Anoniims |
2011-07-02 17:34 |
Muļķības, es jau arī esmu tas sirmais vecītis :D
Bet nu,jebkurā gadījumā,šoreiz
sanāca tāds viens fiksais. Nākamreiz pacentīšos nedaudz nopietnāk tam visam pieet.
Paldies. |
| klusaisMiileetaajs |
2011-07-02 19:52 |
| Izlasīju. Sāku uztraukties. Satraukums vēl arvien nav pārgājis. |
| iriss23 |
2011-07-03 10:28 |
| Aiz tumšajiem mākoņiem vienmēr ir Saule... |
| voldemaars |
2011-07-03 10:37 |
| Smiltis birst:)) |
| lapsu_aacis |
2011-07-03 14:49 |
klM, jaa, uztraucies gan! vienaa jaukaa riitaa uz pohaam, jemi ij nepamodiisies, unj
tad, es aizvediishu shito purgativu akmenjkalim, lai tavaa kapakemii iebaksta ,
teikshu, teU naaviigi patika! :DDDD |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!