ticu...

Ticu, ir ceriiba, kas nenomirs,
Sargengelji aiz muguras ir iisti un paliekoshi,
Saule ir siltaaka un stipraaka par naidu,
Ticu, ka ir izeja, kuru gaidu
Ir miers, bez tikai dazhiem no mums
Ir dota veel viena iespeeja visiem mums
Ticu, pat ja pasaule shkiet labaaka aizveertaam aciim.
Ticu, ka ir laime katram no mums
Zinu, ka ir saapes katram no mums.

Peec shodienas buus jauna diena, bet ne visi spees to sagaidiit,
Peec nakts vienmeer ir riits, vajag tikai gaidiit.
Un ir cilveki, kuriem liec smaidiit,
Ir cilveeki, kuriem liec vilties un skumt,
Tevi miil un taadeelj ar mierina tevi,
Tevi niist un taapeec ir gruuti buut kopaa ar tevi.

Ticu, ka naids izzudiis,
Zinu, miileestiiba arii pazudiis.

Miileet un ieniist,
Airmirst un piedot,
Cereet un sargaat.

Ticu, buus citas iespeejas,
Zinu, var arii citaadaak, ja vien veelas,
Ticu, viss labi buus,
Ceru, ka ticiiba manii paliks.