Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...arī tu

Pazemes krēslainās ejās
Ļaunums klaiņo bez vārda
Notrūkst un pazūd skrejās
Pavediens, ceļu kas rāda
Tu nesmīni, vecais
Tas varēja būt arī tavs

Kāds atstājis savu dzīvi
Uz ielas plastikas maisā
Tā visi reiz kļūsim brīvi
Un dvēseles aizlidos gaisā
Tu piesargies, draugs
Tas varēji but arī tu

Vai redzi, kur liesmās
Dedzina ķeceru miesu
Skan baznīcas dziesmās
Uz jaunu raganu tiesu
Es runāju nopietni, mīļā
Tā varēji būt arī tu

Draugi, kas tevi nodos
Par kapeiku dzimteni tirgo
Gan tautieši sapratīs, piedos
Bet zelts – tas tik grēcīgi mirgo
Ķeriet mirkli
Tie varētu būt arī mēs
Viedokļi par dzejoli
 kwazimorda  2011-06-13 18:57 
Kas nu mūs pie šprices laidīs...
 klusaisMiileetaajs  2011-06-13 19:00 
Man tāpat ir labi. :)
 lauvene4  2011-06-13 20:52 
labs vērojums, labs secinājums...par nelabām lietām...
 hefny  2011-06-13 22:03 
..arī Tu,mēs.
skumīga noskaņa.
 assortina  2011-06-13 22:43 
Visumā - traģisks dzejs!
 meenesakmens  2011-06-14 11:11 
pēdējā panta domu nekādi nesaprotu :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?