Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
muuzhiigaa pieminjaa
apnicis buut sheit,
briiniities- vieniigaas izjuutas ir bailes un, ja jau tu kaadreiz aiziesi, veelos, lai aizej tagad, lai neiemiilu paaraak stipri, nepazaudeeju apnicis izveeleeties, shkiet mani saapina manis pashas veelmes shiis saapes ir paaraak stipras, veel nekad ieprieksh neizjustas un paaraak maz laika, lai saprastu- uzticeeties vai izlikties, ka vienaldziigs esi tu kliedzi, lai paarvareetu bailes, es vienmeer biju tev blakus un joprojaam esmu tev liidzaas manaa praataa un sirdii- vienmeer tu tava klaatbuutne neljaava man aizmigt, es neljaavu tev palikt, tava balss ir prom, bet tavi chuksti buus ar mani vienmeer atminjas mani moka, skaistas, bet vairs nepiepildaamas, nomaac paaraak stipri- tik maz laika, bet atceros katru mirkli tu skumi, kad raudaaju es, tu smaidiiji, kad smeejos es, tu liki baileem un shaubaam izgaist, tu liki cereet un kljuudiities es censhos sev iestaastiit, ka tu esi prom, bet joprojaam juutu tavu klaatbuutni tu esi sheit- lai gan esmu viena
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|