Novēlējums

Tver dzīvi pavadā kā strauju zirgu
Un pāri leknām prieka pļavām jāj
Un traucies tālāk pat ja bezspēcībā mirtu
Tik bezgalības upes krastā stāj.

Lai tavās kurpēs sabirst cerība kā rasa
Un rokas glāstot smilgas laimi grābj
Un bezgalības upē peldēties iet dveselīte basa
Tās augumu tik tavi laimes mirkļi klāj

Un pirms tu saplūsti ar rāmo nemirstības telpu
Vēl brīdi atskaties, kur sliets tavs mūža masts,
Kam galā visa dzīve tā kā pabeigts karogs plīvo
Un nožēla šai sētā viesis neparasts.