06.06.2011 (kaut kad no rīta)

autors: Lindya [dzejoļi]

Vēl mirklis un tad viss..
Rimstas sāpes, izdziest atmiņas un cerības...
Un pēc brīža pazib arī mirklis...
Es gribu aizbēgt, jo man vairs nepieder debesis...
Nav nekā.. tikai tukšums..
Mans mīļais draugs, Tu esi pazudis..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
ZARNU_MAISS	2011-06-07 12:03
Tādas izjūtas var radīt vienīgi negatīvās enerģijas - no tām ar steigu jāatbrīvojas.
Lindya	2011-06-07 15:13
nav tik traki :) nedaudz sabēdājos, bet nu jau viss kārtībā.. dažreiz esmu par emocipnnālu :D
Plaanpraatinjsh	2011-06-07 17:28
Nu bēdīgi gan.
assortina	2011-06-07 18:17
Jā, skumji!
kwazimorda	2011-06-07 18:36
"emocipnnāla"-tas ir lamuvārds,pasugas apzīmējums vai fobijas vulgarizējums? ;)
klusaisMiileetaajs	2011-06-07 22:05
Nekur neesmu zudis.
lapsu_aacis	2011-06-07 23:51
prieksh beereem - sajĢot.
hefny	2011-06-08 00:49
jā,skatos,kā tūlīt aiz horizonta pazudīs jaunais-augošais Mēness,-pusceļā -turpat gandrīz,kur saule riet. Bezgala interesanti. nebēdā,rīt atkal diena un atkal naktī pazudīs jaunais Mēness.
Lindya	2011-06-08 10:57
Bet paiet sāpju nakts. No rīta mostas jaunas, zilas debesis Tur aizpeld mākoņi, Kuros manas bēdas sakārtas. Es Saulei sejā ieskatos Un nožilbstu no apziņas, Lai kas jelkad ar` notiktu Būs jauna diena. Un atkal zilas, manas debesis.
AIKONA	2011-06-08 19:45
atcerējos vienu izteicienu...man šķiet, ka tas ir par šo tēmu "manam mīļam logi tumši, laikam maita guļ....."
bariss	2011-06-09 17:43
Nu, maita, aizlaidās... Kur tavssargs? Spiegi Latvijā!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!