Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Lūzums

Es esmu viens.
Man vairs nav neviena.
Tas ko uzdrīkstos es darīt,
Ir starp mani un manām sienām.

Es būšu svešs.
Es vēlos dzīvot, vēlos mirt.
Un viss ko vēlos es panākt
Ir, lai mana dvēsele nesairst.

Es palikšu šeit
Tik, cik ilgi man liks.
Un pat ja visiem darbiem
Man vairāk spēka nepietiks.
Viedokļi par dzejoli
 AIKONA  2011-05-22 19:13 
ja esi viens, kurš liks...?
 ZARNU_MAISS  2011-05-22 19:18 
Spēks pietiek visiem darbiem,ja attīrās no negatīvās enerģijas.
 klusaisMiileetaajs  2011-05-23 07:31 
Ja tu par palikšanu oho dzīvās dzejas lapā runā, tad pasaki, kurš ir tas, kas tev to
liek? :)
 Plaanpraatinjsh  2011-05-23 07:52 
Dvēsele nevar sairt,nevajag izdomāt problēmu un pēc tam par to šausmināties.
 Boddah  2011-05-24 00:22 
Bet dzīve jau nav interesanta, ja nav par ko šausmināties. ;)
Un tici man - dvēsele
sairst. kā tad ar vājprātīgajiem.?
 Boddah  2011-05-24 00:27 
Un atbildot uz pirmajiem trīs komentāriem - Es burtiski esmu viens. Esmu pazaudējis
visu savus draugus un tuvos cilvēkus. un kurš man to liek? Atbilde: Es pats sev! Uz
pasaules nav neviens tik nežēlīgs kā es pret sevi.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?