***

nopil aizpērnā gada rasa
raspodu biķerī krātā
salnu tikšanās elpu prasa
ierastu dienu sārtam

sirdi atveru bērzu plauksmei
notek pār tāsīm sūrums
vienmēr no jauna pamostas ausmai
baltstumbros saules kūrums

mācos viedīgo mieru asnot
zemes kodola graudā
labāk iesmieties apvāršņa krastā
nekā nemīlot raudāt