reizēm tā viekārši notiek

reizēm tā vienkārši notiek
tu sāc pa niekam
pa kripatiņai
līdz iekrājas sajūtu stīgās
kaudzīte mīlestības

un tad viņš vienkārši aiziet
pa solītim
kilometram
jo baidījies pārāk bieži
būt tieša un atkārtoties

tā šodien tu stāvi
pie aizvērtām durvīm
ar kaudzīti zvaigznīšu saujā
bet pieklauvēt baidies
jo caurvējš var nopūst
un pārsalties nopūtu kraujā

tu zini ka nedrīkst
(ar prātu - jā protams)
bet sirds vēl pa taciņām lodā
jo zvaigznīšu ņirbu
virs tumsnējas zemes
neviens vēl nav atļāvies sodīt