Sapratne

Kad eju garām savai pastkastītei,
Kas adresātus aizmirsusi sen,
Tur liekas pēkšņi iezibas kas balts.
Nu viens ar mani laikam jokus dzen.

Vai tiešām vēstuli kāds uzrakstījis?
Man satraukumā zūd no acīm miegs.
Es ātri veru pastkastīti vaļā -
Tā lapa salocīta?... Pirmais sniegs.

Ir ziema iemetusi labo vēsti,
Lai vienmuļajās dienās ienāk prieks.
Un mūžu dzīvot saskaņā ar dabu,
Nekādi likumi tak neaizliedz.

Man rudens sūta zelta kļavas lapu,
Un vasarā kāds zīda tīklus auž,
Bet pavasarī paceplītis ligzdu
Pa reizei ievij, putneļiem kur snaust.

Un mūžam uzticamais pastnieks - daba,
Arvien man kādas jaunas ziņas nes.
Un tā, lūk, dzīvojam ar sapratni mēs abi
Un vienmēr lietas kursā esmu es!