Novakare

autors: pepans2 [dzejoļi]

Kad noladās krēsla,
Pār sniegotiem kalniem.
To smailes pret debesīm
Ugunīs mirdz.
Un raugoties šajā
Burvīgā nāktī,
Man priekā klusi
Iesmeldzas sirds.
Tā stāvu un skatos,
Kā debesīs sārtās.
Balti kā gulbji
Mākoņi skrien.
Drīz redzu kā parādās
Sudrabains mēness.
Un debesīs zvaigznes
Līdzīgi dimantiem mirdz.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
AIKONA	2011-05-14 08:13
.....uzbur ainu... izsaku tikai varbūtību, ka godājamais autors daudz lasa, ka nav sveši Ļermontova, arī citu dzejnieku darbi....ka latviešu valoda nav bagāta...un gribi vai negribi, kaut kad sanāks plagiāts..... skan jau labi
klusaisMiileetaajs	2011-05-14 09:27
Jā, papans ir baigi Ļermantovu salasījies! Bet kopumā dzejolis pa pirmo zorti.
assortina	2011-05-14 16:42
Izklausās pēc ainavas uz Ziemassvētku kartiņas! :)
kwazimorda	2011-05-16 09:16
Vai man vienam tās pieturzīmes nevietā šķiet?
dzidrux	2011-05-18 21:21
Tu esi vienk.konstatejis faktu!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!