Līdz aknām pavasari...

Sāk stārķis aktīvi sēdēt uz olām ,
Un gravā vizbuļi- zilīši zied ,
Stāv vīniņa pudele blakus uz sola ,
Es klausos kā lakstugails seksīgi dzied .
Tad aizturu elpu , kas pilda man krūti ,
Man garām paplikas meitenes steidzas ,
Ir šajā laikā vīrietim grūti ,
It sevišķi vīniņš , ja pudelē beidzas !
Tad tukšo pudeli iesviežu krūmā ,
Jo netīk , ka ziedonī daba ar šmauci ,
Ir uzveikta ziema šī skarbā un drūmā ,
Kāds parka zālienā kakina kuci .
Man pirkstos noplūkta māllēpe grozās ,
Es dzirdu , kā čuriņas strautiņi čurkst ,
Tur dīķi peld vardes , kā maina tās pozas ,
Un pašas aiz sajūsmas laimīgas kurkst !
Ar skaudību zaļajās draudzenēs raugos ,
Jo ziedoņa dzinuļi pašam nav sveši ,
Vēl vēlos es uzbriest kā bērzsula traukos ,
Nu aši pie skuķiem , līdz vēl nav pusseši !