Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Par Tevi domājot

Kad biji man blakus,
Mēdzu uz Tevi dusmoties.
Kad esi tālu prom,
Vairs nezinu uz ko paļauties...

Kad zinu,kā ir mīlēt,mīlētai būt
un galu galā mīlēties,
atļauj man būt atklātai
un atzīties,
ka nu gribu dzīvi dzīvot-
pa īstam izdzīvot
ne vairs sapņot,cerēt,
ilgoties...
Kā tas ir - jau bija
piemirsies.
Dēls prasa uzmanību
nepārtrauktu, nedalītu.
Meita - ik pa brīdim
pie pupa pienu
padzerties.
Nezinu, kā man
uz pusēm
pārrauties.
Viedokļi par dzejoli
 brinuma_mekletaja  2011-05-03 17:25 
patisi... patik ;)
 straume22  2011-05-03 18:17 
Nu sievietei jau jāraujas ne tikai uz pusēm,citu reizi-viena kāja tur, otra
apukaļ,tad akall jāsprāgst uz mazām daļiņām..Vai ta TO var dzejā aprakstīt, tikai
dziesmā izraudāt....m-jā...častuškās, vai vodeviļāS...:)(sērst autorei līdzi)
 ne_jau_taa  2011-05-03 19:08 
Reizēm otra cilvēka vērtību saprot tikai tad, kad vinš ir tālu...
 lauvene25  2011-05-03 19:16 
Paldies par atzinību!:))Novērtēju!:)
 Plaanpraatinjsh  2011-05-03 19:24 
Tā mēdz gadīties.
 klusaisMiileetaajs  2011-05-03 19:34 
Mīlēšanās ir laba padarīšana, jā!
 assortina  2011-05-03 19:52 
Gandrīz kā dzīvē!
 lauvene4  2011-05-04 00:46 
Tikai uz pusēm? Man bij jāraujas vismaz uz deviņām daļām, kad mēs bijām četri plus
vēl citi mājas radiņi...:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?