Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Šī nav labojama, jo no sirds nākusi
Ir vēstules, kas tūlīt aizmirstas,
Ir arī tādas - kas plosa dvēseles stīgas Paceļot debesis augstākos slāņos Un jaunības uguņus uzjundī krūtīs, Viltīgām kaķa pēdiņām ielavoties, atslēdzot. Sen noslēgtā un apputējušā lādē izskrāpējot Apakšā noslēptas, neaiztiekamas vērtības, Un izvelkot saulītē, purinot asajos nadziņos. Tikai neaizraujies, viltīgā kaķpēdiņa, nedrīkst Ierūsējušās domas tik skaistos pantos stādīt, Un melodijas – tās vispār var nogalināt jau Trauslu kļuvušu emociju eņģeli... Šī būs jauna – neaizmirstamām vēstulēm lāde.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|