Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Indīgās vecenes
Nāc, paslēpies jāņogu krūmā
Kad pusdienas tveice virmo Tur - šķūnīša puskrēslā drūmā Var ieraudzīt veceni sirmo Tikai acis ir jāsamiedz šaurāk Tur iekšā - uz malkas grēdas Caur pudeles lausku redz skaidrāk Skat, skat, kā tā kustina pēdas Vai tu redzi tās divas uz jumta ? Slēpjas ēnā un apkārtni vēro Tā ir indīgo veceņu dzimta Bola acis, mūs nemanām tēlo Tur, aiz šķūņa - zemenes vagā Indes pilnas no veceņu elpas Kurš tās ēdis, to stāvoklī smagā Aizved ārstēt slimnīcas telpās Bet tajā bērzā redz raganas māju Nomaskētu par strazdu būri Kad es vakar pēc avīzēm gāju Viņa glūnēja slepus gar stūri Te lācis mīt aveņu audzē Bet Daugavā saimnieko sams Liels pitons žagaru kaudzē Bet mežā ir mednieku nams Šāda pasaule, pašam kad pieci Bet ciemiņam – vēl tikai trīs Gaisīs atbalss, ko mežmalā kliedzi Paies gadi un atmiņas dzīs
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|