Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kaads

Kaads atveera durvis uz manu sirdi,
Pats paliekot staavot uz sliekshnja..
Tik caurveejsh, skraidot iekshaa un aaraa,
Mani apraudziit vakaros centaas..
Kaads atlaida sluuzhas juutaam manaam,
Pats pagriezhot muguru plato,
Ljaujot straumei pluust garaam,
Un neredzot viljnju galotnes baltaas..
Kaads debesiis mani ceela,
Blakus putniem atljaujot lidot,
Bet aizmirsa padot man roku,
Kad spaarni ielauzti tika..
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-05-28 13:27 
Samērā labi, tomēr man ir pretencija pret pašu domu. ;)
 briinumss  2004-05-28 14:17 
Man arii ir pretenzija pret to domu.. Bet ko padariisi ka tieshi taa ir... Kaads Tev
dod ceriibu ka var buut arii citaadaak.. Un tad ne no shaa ne no taa izgaist..
Ceriibu piepildiijumu panjemot sev liidz.. atstaajot vien to caurveeju...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?