Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Atkal mājās
Daudz svešas zeme pārstaigājis,
Nu, atnāk mājās jauneklis, Vaigs nodedzis un noputējis, Kas to gan pirmais pazina Caur pilsētiņas vārtiem iedams, Viņš satiek vecu paziņu, Un uzsauc viņš tam, mīļi smiedams, Kā draugs pēc gadiem paziņam. Bet draugs vairs viņu nepazina, Vaigs tam no saules nodedzis, To īsos vārdos apsveicina Un tālāk staigā jauneklis. Te, skat, pie loga meitenīte, Ko jauneklis sen mīlēja, Tā bija viņa zeltainīte, Ko, projām iedams, atstāja. Labvakar, meitiņ, ko tu gaidi, Vai mīļāko no tāluma? Ak, nodeguši viņa vaigi, Tā šī to vairs ne pazina! Par ceļu tālāk nostaigājis, Viņš bēdīgs, galvu nokāris, Pār vaigiem asaras tam lija, Cik svešs bij’ mājās pārnācis. Tam māmuliņa pretim nāca No vecuma salīkusi. Labvakar viņš tik tai uzsauca, Vai būsi ar’ ko gaidise? Nu, mātei pietrūkst valodiņa, Šī dēlu tūliņ pazina. Sveiks, dēliņ! Sveika māmuliņa! Viņš atbildēj’ izsaukdamies. Lai saule gan to dedzināja, Lai grūtais ceļš to vārdzināja, Lai draugs un mīļā nepazina, Tik mātes acs to pazina!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|