Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Mazā pasaulīte
Tā aizpeldam kā plostnieki pa straumei, Deg ugunskurs, bet nespēj sasildīt, Jau mutes klusē, nedzied difirambus, Un sirds, vairs nesitas, bet tikai trīc. Nekam nav pamata un noturības Vien skumjas, rūpju nasta, nogurums. Pat mākoņus šķiet vējš ir izdzenājis, Bet nerimst apnicīgais riņķojums. Sen būtu rimties laiks un piestāt krastā, Bet mūsu šķirsts ir kļuvis nevadāms, Jo dzīvē viss kā bezjēdzīgā spēlē, Kas mūs vēl sagaida, to nezinām. Bez airiem un bez stūres vīra peldam, Vien izmisumā rokas vicinām, Bet tā tak mūsu mazā pasaulīte, Kas pat caur sāpēm tomēr savējā.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|