Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...

Stikla acīm viņa skatījās
tālu pāri kalniem
un nespēja ievilkt elpu
līdz sajuta spēcīgu maigumu
sev apkārt
Tik nodrebot miesai
bija saprotams
ka meitene vēl ir te
te pat krastā
kaut no malas šķita
ka jau prom
ceļā uz turieni
kur viņu gaida smaidu saujas
un ziedu]viļņi
Tā tālumā veroties
stikla acīm
tā redzēja krāšņu sapni
ko piepildīt vēlējās
apsēdās un devās tam pretī
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2011-04-15 08:08 
Meitenei drebēja miesa, kad viņa aiz kalna binoklī vēroja maigās puķes tajā krastā...
 Plaanpraatinjsh  2011-04-15 08:53 
Brilles jau daudzi nēsā.
 AIKONA  2011-04-15 09:39 
kalnos ir mainīgi laika apstākļi...arī šī ir dzejproza, jauns feins novirziens
 meenesakmens  2011-04-15 11:26 
izjusti!
 noktirne6  2011-04-15 11:53 
Sēdus nav ieteicams kaut kur doties :),ja nu vienīgi domās...
 eviTa  2011-04-16 15:02 
Ļoti jauks dzejolis! :).. Man ļoti patika :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?