Ciemos pie Dītriha. Un vakars ar vīnu

Stūra bodītē es pirku vīnu,
Ne prieka vakaram, bet sēru.
Vakaram ar sēru, dedzinošu piķi, elles guņu spelti,
Spēlēm modernām un ķeltu dziesmām.
Ne priekam.
Ar sēru, sērām, sērās.

Esi rāms, es nekliegšu,
Neķeršos, neķērkšu, nezobošu,
Šūpojoši, kā aijā šūpuļdziesma ķeltu,
Šoreiz man, ne citam, citai.

[Viņas cirtas spītīgās pa vējam,
Vijīgās pa vējam, vīnā, glāzē manējā, bet galva?
Galva grozā.
Prozit, Marija-Antu(a)net!

Ja manos jumtos kāpsi, nolidosi.

Bez savas slotas, kā balons svārki ļausies vēja invāzijai.
Es – fantāzijām.
Tagad – ej!]

Es pirku vīnu,
Kāri acīm riju pudeli zaļganīgo,
Es priekā miru,
Lai rīt no jauna celtos sērās, sirma, sērās.
Smilšu sērēs, rāma, sirma,
Es mierīga, ne pirmais.


Gadījums ar vīnu.