Nedzirdam,neredzam.

Jau atkal aiz loga lietus līst
Un lēnītēm,klusu manas rētas dzīst,
Tur dvēselē, mana sapņu puķe vīst,
bet iekšēji jūtams-sirsniņa plīst.

Vai maz jēga nākamā dienā vērties
un pagatnes dienas atcerēties,
Jā,jaunu sapni es izspaņot atkal varu,
bet, vai mainīsies kas,tad kad to daru?

Cerības,ja nu iespējas būs,
Bet,ja nu par spīti tam atkal viss grūs?
Vai maz Tu man esi Tu,vai uzrunāt uz Jūs?
Ceru,ka kāds uz to atbildi gūs.

Izlikties nedzirdam,neredzam to,
Skumjo un apkārt notiekošo,
Es aizveru acis,jūtu Tavu dvašu
un aukstu,maigu glāstu-vienu pašu
Asaras atkal pār vaigu krīt,
Bet Tu tās jutīsi vairs tikai rīt..


Autors M.Ringa