Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

MIRKLIS

ŠAI DZĪVĒ IR DAUDZ MIRKĻU,
DZĪVS MIRKLIS IR KĀ PATIESĪBA KALNOS NOSLĒPTA NO MUMS,
ŠAI KALNOS SLĒPJAS MĪLA,
KAS SPĒLĒJAS AR MUMS...
MUMS TĀ IR JĀATROD,
KAT GRŪTI TICĒT TAM, KA OTRS ARĪ TEVI MEKLĒ..
ŠĪ DZĪVES SPĒLE ATGĀDINA PASLĒPES, KO BĒRNĪBĀ IR SPĒLĒJUŠI MĒS...
MĒS GRIBAM VISU UN UZREIZ,
KAUT NEZINAM, KO ĪSTI GRIBAM....
Viedokļi par dzejoli
 meenesakmens  2011-04-12 10:53 
man patika !vajag izvilināt mirkli no tiem kalniem un tad noķert un izbaudīt,kas zin
kāds tas būs :)
 klusaisMiileetaajs  2011-04-12 10:59 
Jā, tā ir! Es arī it kā gribu tevi, bet reizē sev prasu - kāda no tā jēga? :))
 AIKONA  2011-04-12 12:25 
kalnos var pazaudēt pats sevi, tur maz orientieru, ne gala, ne malas...grūti,
vienvārdsakot
 blackeyedpea_  2011-04-12 20:09 
meenesakmens-Patdies) jā, piekrītu)))
klusaisMiileetaajs-mani? :D
AIKONA-jā, bet
ja pacensties, tad visu var atrast)
 Plaanpraatinjsh  2011-04-13 09:31 
Tibetas kalni slēpj Lielo patiesību,tad tur Tu esi?
 blackeyedpea  2011-04-13 23:46 
Skukjim savukaart gribas pajautaat - KA TIK TAA NEESI TU, KAM MAN
JAALUUDZ
DZEEST
SAVU NICKNAME, NEVIS OTRAADI - TEV MAN PRIVAATI JAARAKSTA IZMISUMA
PILNI
SAUCIENI
DZEEST MANIS PASHAS RADIITUS DARBUS TIKAI TAAPEEC, KA SKOLAS
VADIIBA TEVI
IR
PIEKJEERUSI REAALAA PLAGJIAATAA? TU TACHU PATI ATZINIES, KA
PIESAVINAAJIES
VIENU
MANU DZEJOLI UN UZDEVI TO PAR SAVEEJO SKOLAS
VAJADZIIBAAM?

Zheel, ka man
naacaas
to iznest publiski, bet nu zini, es reaali
esmu nokaitinaata. Jaacer, ka
riit manas
dusmas miteesies, jo taas nenaak par labu
man pashai.

Man ljoti
negribas, lai
tavus taa saucamos "dailjdarbus" uztvertu kaa
maneejos, taapeec
luudzu OHO publiku
njemt veeraa, ka tas nav mans niks un taa neesmu
es. Shausmiigi
nepatiikami. Un
zheel par liimeni.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?