Vēl zvīļo

Vakar debesis piestaigātas
Netīrām darvas pēdām,
Rūgtu mākoņu atlējumi
Ķērušies zemes rētās.

Pusapjausts sapnis ierakstījies
Izslēgtās priekšnojautās,
Tagad kā krauklis pēc dzīvības
Tumsnējās ēnās taustās.

Tik draudoši drūmi grimusi saule
Peklainas vētras gaidās,
No mūžīga nemiera zemzemes dzīlēs
Simtgalvains Kangars baidās.

Dūņas jau līst pār melīgiem prātiem -
Noslīks reiz purvā maldi,
Atzaļos lauki dižkoku plaukstās,
Ceļi aizstīgos balti.

Mums tikai vēlreiz jāsadod rokas
Sarkanbaltsarkanām sirdīm,
Zeme vēl elpo zem Kangara dubļiem,
Ieklausies tajā - vai dzirdi?

Maza, trausla liesmiņas dziesma
Skumji aiz cerības zvīļo,
Gaidot kādu, kas pasargāt mācēs,
Aizvējā noliks un mīļos.