Tev gribētos bēgt

Tu stāvi uz laipas no ledāja kaltas
Un lādi to dzīvi, kam negausīgs smīns,
Kam svētīta sula pa aortām palo,
Bet dvēseles vietā plūst sarūdzis vīns.

Tu stāvi kā vējainais rādītājs tornī
Un raudi par ledu, kas nepārstāj salt,
Zem kājām grūst zeme, raud minora tonī
Ar pelēkām lāstekām aizaudzis sniegs.

Tev gribētos aizbēgt, bet nezini kāpēc
Ir soļi tik smagi kā bezkaislīgs svins,
Tas varbūt ir tādēļ, ka vienīgi sāpēs
No jauna kāds mirklis ir nolēmis dzimt.

Tu pieprasīt vari, lai iezīmē dzīve
To stundu, kad brūces reiz aplaizīs miers,
Bet uzmanies lūdzot - nekas nav par brīvu,
Vien otrajai pelei tiek bezmaksas siers.

Ir tukšums tai rītā, kas paredzams nācis,
Un dedzina saule, ja pieglaužas klāt -
Nebēdz no dzīves, kaut esi to sācis
No tumšākās puses sev pieradināt.