Izsapņo

Izsapņo sev debesis ar zvaigznēm,
Kuras apputekšņo samtā klāta nakts,
Lai kā tūkstoš zelta acīs mirdzēt
Dziesma var, kad izdziest saules takts.

Un kad atkal krustojumi šķirsies,
Vēlais sapņojums būs kādam kļuvis lieks,
Tevī klusi debess smiekli liesies,
Putnu spārnus aijās tikko dzimis prieks.

Izsapņo sev pasauli bez beigām,
Kurā neapmaldās, kurā nevar krist,
Lai kā vējš tu spētu brīvi staigāt
Pāri gravām tām, ko nevar kājām brist.

Un kad atkal varavīksne izdzers
Mirkļu ezerus, un kādam ļoti slāps,
Sapņu plaukstas jauna diena pasniegs,
Lai var elpa vēlreiz augšup kāpt.

Izsapņo sev ceriņziedu laimi
Tad, kad mīlestība savu ceļu iet,
Lai kā atbalss šķiet tev miglas glaimi,
Un ar blāzmu sirdī siltas ilgas dzied.

Un kad atkal dienas brūkot jauksies,
Vakars izklīdīs, bet naktīs zvaigžņu trūks,
Liepās maigi bites dziesmās sauksies,
Tavai sirdij ziedos gaiši, silti kļūs.