Ak dzīve

Pa nekurieni gāju vecās pilsētas ielās
Tukšu dvēseli dusmu zibeņi lauza
Nu nevajag ar šodien man tevi
Gan pratīšu dzīvot paceltu galvu
- Muguru griezīšu viltus dzīvei

Ko raugās manī šīs svešās acis
Vai rakstīts uz pieres ka deg lauztā sirds
Un ienāca prātā kā mierināt sevi
Kājas pašas pret acīgo vīrieti nesa

Ak dzīve - ak brīve un stulbais mans prāts
Kur kājas nes tur nepiekrīt kāds
Un eju garām ar līkumu lielu
Sev pašai un
Puisim kas gribēja nieku