Marionete

autors: lindukss13 [dzejoļi]

esmu marionete
likteņa neparedzamajās domās
nesagatavota viltīgiem gājieniem
bet
neesmu dzimusi baltus karogus cilāt
aizbēgt tikko plaukušas saules stundā

mainām lomas!

liktenis ir marionete
manām stipri trīcošajās rokās
bez dvēseles savas
viņš mocās, mocās, mocās

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
eugen	2011-03-27 23:46
..peedeejaa pantaa vrb pat izveidotos atskanjas ja drusku labaaka atziime buutu dzimtajaa valodaa :)
klusaisMiileetaajs	2011-03-28 08:42
Mocības kā ar mocīti. Un es arī mokos, jo nevaru sagaidīt, kad smukā dzejniece beidzot paliks pilngadīga.
Plaanpraatinjsh	2011-03-28 09:10
Kāpēc rokas dreb?Ko!
kwazimorda	2011-03-28 10:48
Gandrīz simpatisks sacerējums.
piparmeetra5	2011-03-28 12:22
Tā tam liktenim arī vajag!
lindukss13	2011-03-28 14:07
jā, nevarēju saprast kā ir pareizi - mokās vai mocās, paldies visiem:)
Naktsvijole_es	2011-03-28 14:08
pirmais pants pa feino..:)
ZARNU_MAISS	2011-03-29 13:30
Trīcošās rokas liecina par negatīvo enerģiju klātbūtni.
lindukss13	2011-03-29 17:07
par tām enerģijām es nepiekrītu, labāk centies izprast domu, nevis skaiti burtus. tas tev neko nedos!
sssusurs	2011-03-31 16:44
neslikti

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!