Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Saticība un miers virs zemes
Šausmās dzirdu - āra durvis veras
Viņa nočukst - Jēziņ, tas ir vīrs Jūtu - nebūtībā dzīves svari sveras Sejā kļūstu bāls kā krītpapīrs Viņa pieceļas, un atstāj mani vienu Balsis virtuvē, tad atkal viss ir kluss Gaiss ir tīrs – paldies par jauko dienu Laižos projām, drīz būs autobuss Kāpnēs sastopu es nākam kādu vīru Atkritumu spaini nes viņš rokā Klusi sveicinu, un seju svešu, tīru Ātri zūdu reklāmgaismu lokā Durvis slēdzu, pretī steidz man sieva Lūdz, lai eju izvēdināt suni Vakars silts, un kaut kur smaržo ieva Vēlīns gājējs palūdz iedot guni Trepēs satieku vēl kaimiņu ar spaini Sveicinu, un jautāju, kā sviežas Esot vakar krietni sadzēris ar svaini Šodien spiediens gaisā, galva griežas Suns ir pačurājis, galdā tase tējas Miers virs zemes, saticība valda Labi gan – nav sienām runas spējas Pārāk neprāto – un būs dzīve salda
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|