uz zīdtārpiņiem apvītas ...

autors: orchid [dzejoļi]

uz zīdtārpiņiem apvītas
klīstošās robežas
mākslīgi smaidi snieg
glamūra sejas ievelkas ietvēs
cerības betona bluķos
un sprādzienu čuksti
krīt sirdspukstu elsās
kā sīcoši melīgas mušas

aizslīd domu krāsainās lentas
noplok līdz ceļiem dzīvības smagums
vien spokaini virmojošs gaiss
ar kalsniem un drebošiem pirkstiem
iztaisno saullēkta matus
apskaujot katru tiltu
un katru pakrūti
kam pamosties pietrūcis spēka

jaunā sirds pārsitienā
garām aizejošs gaismas slēdzis
nenospiest
nospiest
vai caurstaigāt pasaules ādu
ar kādu no cerību smaržām
no kūpošām betona lauskām

bet varbūt nav vērts

tik un tā augstāk
par katru izvēles sētu
būs neizvēlēta un neizdomāta diena

05.02.2011.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2011-03-23 15:13
Pasaules āda arī bieži plīst un tad gan ir ziepes.
straume22	2011-03-23 15:23
Zinu tikai, ka betona bluķis nav nekāds čuguna lietnis, kā arī daudz esU lasījusi par zīdtārpiņiem:)
klusaisMiileetaajs	2011-03-23 15:31
Tvaika ielas dzejnieku kvalifikācijas kursos tieši par šito mēs ar PLP klausījāmies vienā lekciju kursā. PLP toreiz, kā tagad atceros, pasniedzēju zakaļebal ar saviem stulbajiem jautājumiem par ādu un apgraizīšanos.
kwazimorda	2011-03-23 19:01
To lekciju es nobastoju,tāpēc arī šai dzejā nevaru iebraukt.
assortina	2011-03-23 21:05
Vai ta pie mums tagad jau zīda tārpi dzīvo?? :0
bariss	2011-03-24 11:33
tiešām nav vērts...
marts15	2011-03-24 17:07
Tas izskatās pēc pareģojuma par Japānu...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!