L i p ī g a h o r i z o n t a l ī n i j a

Uz vakarpusi
pavasara vārda dienā
jūra bija neparasti klusa
mēs abas lūkojāmies kā saule
dejoja ar sevi
acis pievērusi

Man šķita
kādā brīdī
kā ieilgusi
priekšspēle
šī pasaule Kādam-
apveltītam
ar iztēli-
tādu-
līdz
bezgalībai

lai neviens
nesteidzas sludināt
pasaules galu
vēl nekas nav beidzies
viss turpinās