i.r.

***

Aprauti zied purva puķes.

Spīvi, sīvi elpojot.

Mežmalē deg uguns liesma,

Dedzinoša, elpojoša.

***

Klusiem soļiem Laimes Māte,

Pārtek manu dvēselīti.

Saules stari šūpojas,

Eņģeļmatu mirdzumā.

***

Atrauj roku, atrauj acis,

Nerauj laukā manu sirdi.

Atstāt to uz zemes guļam,

Lai aug jauna Sapņu pļava.

***

Aukstas uguns liesmas asni,

Robu robiem izlapoti.

Zvaigžņu ceļi mīs tur takas,

Miglas vālos dancojot.

***

Dziļas lāmas pašā vidū,

Pļavas acu vietā būs.

Kad rietēs saule vakarā,

Asaras to aizskalos.

***

Neskumsti, ak, jel, draugs,

Liela bēda, nu vai zinies.

Katrā sāpju pērlē mīt,

Apziņa par īstu Laimi!

***

Par to, kas bija, par to, kas būs,

Klusē Augstie Likten’s kalni.

Bet Eņģeļi man reiz teica,

Kam jūt Sirds,

***

Tas laimīgs IR!