Apokalipse

Nāk pilnmēness, zemē krīt debesis,
Un planēta plaisā un lokās.
Cik tūkstošgades jau cilvēki
To mīda, plosa un moka!

Ar lāstiem uz lūpām ļimst vīri,
Kam vienmēr uz Zemes trūkst vietas,
Alkst iekarot pasauli visu
No Austrumu zemēm līdz Rietiem.

Kā apmāti pušu tie raujas
Par katru sauszemes pēdu,
Par gāzi un naftu kaujas,
Bet mēsli un izmeši grēdām?!

Un māmuļa Zeme sāk pagurt
No mūžīgām alkām pēc varas,
Un nespējas saprast, ka dzīve
Nav jāvelta miesai, bet garam.

Kad pirmatnējais spēks modies,
Smags liktenis cilvēci gaida,
Uz kuru pusi lai dodies -
Vairs neizbēgt Dieva vaiga...

2011. gada marts. Mēness pietuvojas Zemei, zemestrīce Japānā, cunami, avārija Fukušimas AES, karš Lībijā...