katram pa tādam rausim
Gaisma debesīs
un jau atkal
uz rokām mani nenesīs
izsviedīs un
saburzīs
tuvāk nepaceļot
kājās nenoturies
atceries ka
debesīs
uz rokām
neviens nenesīs
aizver acis
gaismā ieklausies
nedzirdi rīts
jau ir ausis
gaisma debesīs
liecies uz auss neieklausies
pulsē
manī miers
kā pussalds rausis
Viedokļi par dzejoli |
klusaisMiileetaajs |
2011-03-19 20:42 |
Rausīt, rausīt, nav ko taustīt,
Tēvu, māti vajag klausīt!
:))) |
Plaanpraatinjsh |
2011-03-19 20:44 |
Ja gadīsies tāds padumjāks,tas nesīs uz rokām arī.:)) |
rentgenaparaats |
2011-03-19 20:49 |
nu a ko tur debesīs.
nav ko darīt. mākoņi |
assortina |
2011-03-19 21:01 |
Cerīgs dzejs! :) |
malva |
2011-03-20 15:02 |
`Kur sīva bitīte, Salds medutiņis; Kur dzedra māmiņa, Tikušas meitas - dainās. `Ŗīkste un pārmācība dod gudrību; bet bērns (aparāts - iest. - mans) savā vaļā dara mātei kaunu` - Grāmatu Grāmatā. `Rausīt, rausīt, nav ko ..`- klusaisM. Gudrība viena. Kam daiļāk? ;) |
ZARNU_MAISS |
2011-03-21 13:16 |
Gaisma ir brīva no negatīvās enerģijas. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|