Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nepraats

Es zinu tas ir nepraats,
bet sirds to savaadaak juut,
taa smiin par nepraatiibu manu
uz Tevi miilhotais.
Sirds liidzi kuust
ar mani,
kad Tavos apskaavienos
sliigst
Ik pieskaarienaa
Tavaa, taa tviikst un kriit,
liidz nepraatiibai kaardinoshs,
kaa pienaa kuustoshs sniegs,
es Tevi izdzert veeleetos,
lai miers...
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2011-03-19 19:09 
Kad pusstops tukšs ,tad uz brīdi iestājas miers.
 straume22  2011-03-19 19:25 
Re kā..."pienā kūstošs sniegs"...Kau gan ko tik tai pienā neliek:)Pienu toč neliek...
 kwazimorda  2011-03-19 19:41 
To dzeršanu būs jāsamazina.
 klusaisMiileetaajs  2011-03-19 20:30 
Es arī tā gribu!
 eeteriska  2011-03-19 22:16 
:DDD
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?