sarunas caur ziediem

kā vistālākās debesis piegaudojis marta runcis
laiks paguris apsēdies papeles zarā
un pumpurus skaita
gaismas atblāzma taureņo jaunu mieru
lai īsfilmu titri no biškāju ņirbas
zīmētos vizbulītēs

tik precīzi nomērīts tālums no vienas ziemas līdz otrai
ka ielauzties grūti
lai ieliktu kādu vēl plaukstošu tulpi
plauktā pie zvaigžņu bērniem
balss ielūzt ledū starp jūtu un lūpu līci
iešķiļas viļņos un nobirst pār dienas piezīmju lapām
kā izgaistošs lietus dīglis

sniegs bankrotēs sevī
jau rīt būs sarunām vieta
caur nātrēm un vērmeļu lakstiem
ja vārdi būs slēgti
vai baltrozā tieši
runāsim rožu plakstos