Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...dur

Iemāci man Tevi aizmirst,

Ne gaismā, ne tumsā

Iemāci neatpazīt,

Domas par Tevi iemāci aizraidīt.

Māci, es apsolos sekmīgs un paklausīgs būt,

Jo ilgāk, jo labāk,

Bez atelpas apgūšu,

Citi varbūt Tev nelūgtu to,

Man jālūdz, sirdij man jāmelo,

Tā vēlas ik mirkli blakus Tev būt,

Ik katru šo mirkli kā pasaku jūt,

Tāpēc lūdzams Tu māci,

Kā man viņai jāmelo,

Pašam man nesanāk apmuļkot,

Lūk atkal jau viņa lūdz Tevi

Samīļot,

Bet Tu esi tur,

Un sirdij tas dur.
Viedokļi par dzejoli
 assortina  2011-03-17 23:19 
Visur ir labi, kur mūsu nav! Pasaka ir vilinoša tāpēc, ka nav Tava...:)
 eviTa  2011-03-17 23:19 
... skaists dzejolītis :)..tas tā kā par mani..ja? :))
 Plaanpraatinjsh  2011-03-18 08:20 
Vai.
 klusaisMiileetaajs  2011-03-18 08:44 
Dzejolis par mani un eviTu. :))
 beatriche__  2011-03-18 09:22 
:) kāpēc visu sarežģīt -- dzejniek, kāpēc nevari mīlēt un domāt tāpat vien -- gaiši
un nepārejoši,bez nodoma?!:) bet citādāk ~ ir smuki.:)
 klusaisMiileetaajs  2011-03-18 19:31 
Nejaucies, beatriše, citu cilvēku ģimenes dzīvē!
 beatriche__  2011-03-18 20:54 
:)kM..es ~ kā austrumu filosofijas piekritēja..un te biju domājusi ~ augstāko jūtu
izpausmi:))
 vanadziene  2011-03-19 13:31 
Mīlestība mēdz sāpēt, mēdz durt sirdī, mēdz būt elle un paradīze vienlaicīgi...:)
 ofni  2011-03-19 15:13 
:) - :(
 rentgenaparaats  2011-03-19 20:32 
tad uz franciju, tad jau aizmirst.. kas ķīvējas tas mīlējas!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?