Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

tik atmiņas..

Tik tumša krēsla pār debesīm mijas,
Vien apstājies vēl brītiņu, paliec mazliet.
Ļauj ieskatīties acīs, kas kā īsfilmiņa tinas,
Kurp visskaistākie mirkļi kā saulriets vien iet.

Kā trausls, mazs zieds tavos stiprajos apskāvienos,
Vien spēju tik ķert tavus maigos vārdus.
Tik droša un mīlēta jutos tad es,
Kad mūsu elpas saskārās, kā divas leduslāses.

Bet ko gan es citu padarīt spēju,
Vien laidīšu vaļā, esi nu brīvs.
Ne ķēdēs sasiet un noturēt mīlestību,
-Tāds patiess ir mīlestības likums.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2011-03-08 06:08 
Pati šito izdomāji, vai šamajs piespieda uzrakstīt? :((
 Plaanpraatinjsh  2011-03-08 09:04 
Tad šis tomēr prom?
 meenesakmens  2011-03-14 09:21 
būs jau labi :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?