Sapņu princesei

Labvakar, es esmu Tavs sapņu princis, mīļā
Jā, saprotu - ne jau tādu Tu gaidīji
Un mans īpašums jau sen atdots ķīlā
Bet, beidzot sagaidīji

Es gan neko nesaku, Tev nav ne vainas
Tomēr drusku gan varēji būt slaidāka
Vēl kāda dārglieta piederētos pie ainas
Un nedaudz jaunāka

Kā redzi, es jau arī neesmu Freds Astērs
Sen aizmirsušies man deju visi soļi
Un dziedu gluži kā Lemmijs Kilmisters
Bet asfalta vietā te oļi

Nu skaties, mīļā, tur arī nāk mana kariete
Grabošs tramvajs ar numuru divi
Tālu nav jābrauc, var arī bez biļetes
Jūties droši un brīvi

Lūk, mana pils, pa trepēm augšējā stāvā
Lifta nav, bet sola – kādreiz varbūt
Pagaidām jāmaldās pustumsā blāvā
Punu pierē var dabūt

Nav man sulaiņu, kalpu uz pavāru bandas
Tāpat arī galms, kā pienāktos princim
Cīņā ar pūķi no manis paliktu skrandas
Un zilums kā Ķencim

Padomā labi - vēl jau ir laiks, princese mīļā
Vai tiešām vēlies princi bez karaļvalsts
Varbūt labāk, ka sapņi paliek atmiņā dziļā
Un kādreiz būs balsts

Sieviešu loģika arī sapņu prinčiem ir sveša
Kas gan šo brīdi princeses galvā notiek
Aiziet uz centru tramvajs, pilns tā kā ķeša
Bet intriga paliek