Mēs katrs un mīlestība

Nepārtiec tikai no mīlestības,
Tas, kuru mīli, var kādudien pazust,
Un, lai cik šķistu tas netaisnīgi,
Pēkšņas būs sāpes no vientulības.

Sevi nekad nepazaudē,
Kaut tev ceļā zvaigznes kaisa,
Brīnumainās mīlas jūtas
Aizlidot var tālu gaisā...

Aizlidot un neatgriezties
Kamēr stāvi tu un gaidi,
Cerībā vēl naivi smaidi –
Zvaigznes cita ceļā kaisa
Paužot mīlestību kvēlu...

Par vēlu..
Neatgriezt vairs to, kas bija,
Atliek atkal sevi atrast,
Dzīvi tālāk lēnām saprast,
Aizmirst to, ka lija.
Lija lāses tev pār vaigiem,
Gribējās tad izlamāties,
Vārdiem nejaukiem un baigiem.

Dzīve nesola mums ceļu,
Ceļu, kurš būs gaišs un skaists,
Jāmāk mums no jauna pieņemt,
Jāspēj arī projām laist...