####

autors: simpatiska [dzejoļi]

tik nemierīģi vēji
pūš tie, tik ļoti augsti
sanes pa kupenām
uzkritošo sniegu

tik salti vēji
aizbiedē siltumu tavējo
mīlestību, par ledu pārvērš
un sirdi tik truslu tie padara.

tik puteņo sienģi
tik ļoti tie ir augsti
aizpūš tie jūtas manās
un remdē sāpes manas

mana sirds par ledu pārtop
šajos vejos augstājos
es sirds mieru rodu
un vairak man nesāp

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2011-03-05 14:51
...nu, bļā...!!!Kurais ir "sienģi"??? "un sirdi tik truslu tie padara."(gandrīz apvemjas)
Kurshininks	2011-03-05 16:16
...pirmo reizi Tevi, straumiit,redzu taadu``skrobiigu`` laikam jau tie au`g`stie veeji Tevi izvedushi no pacietiibas....
klusaisMiileetaajs	2011-03-05 17:27
Tur augšā pūšot baigi, jā! Man daži pazīstami lidotāji kādreiz ne vienreiz vien stāstīja, ka pat uz mirkli logus, lai smakas izvēdinātu, nedrīkst vaļā vērt.
wip4	2011-03-05 17:40
Jo tālāk, jo trakāk...:((
kwazimorda	2011-03-05 18:32
Simpatiski.
assortina	2011-03-05 20:32
Piekrīt Kwazim!!
laukroze	2011-03-05 20:43
vai mīla sasalusi? gan jau tuvāk pavasarim atkal priecīgāka tā kļūs..:)
betbetmens	2011-03-06 08:22
...dzejniece beidzot atgriezusies pie sava rokraksta.nešaubos ,viņas talanta cienītāji to novērtēs...
Plaanpraatinjsh	2011-03-06 09:52
Dzejas tēls devies ceļojumā ar gaisa balonu,par ko liecina pabūšana "...augstājos vējos...".

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!