Paģirainc rītc
Tu uzdāvināji man rītu,
baltu sniega piku kafijā,
Sauli manā istabā.
Tavas lūpas pildīja
ar jasmīna saldo smaržu!
Tavi smiekli skanēja
vēl ilgi, ilgi,
kā Mocarta mūzika,
tik viegli, jautri un liegi.
| Viedokļi par dzejoli |
| Steamroller |
2011-03-04 13:54 |
Parasti gan visi dāvinātāji jau ir izklīduši, kad pamosties piepīpētā istabā pie
tukšām pudelēm klāta galda. Kāda tur vairs kafija. Jāgaida astoņi, un jāvelkās pēc
alus... |
| Plaanpraatinjsh |
2011-03-04 15:28 |
Vai Mocartu Jāņa ermoņikas spēle palīdz paģiru smagumā gan nezinu,arī pašu Mocartu
Jāni nepazīstu,bet katrā pagastā jau savs muzikants. |
| kwazimorda |
2011-03-04 15:34 |
| Pīekrīt Stīmrollerim. |
| straume22 |
2011-03-04 15:46 |
Galvenais, ka sirdSpuķķei bija jautri, rīts sagaidīts, Jānis Mocarts kopā ar PLPē
izvadīti prom pa āreduravām. Var mierīgi malkot kafiju ar lielu baltu sniega piku
uzkodām|:)))M-jā... |
| ZARNU_MAISS |
2011-03-04 17:52 |
| Pēc uzdzīves nepieciešama nopietna organisma attīrīšana no negatīvajām enerģijām. |
| assortina |
2011-03-04 18:41 |
| Kafijai ar saldējumu nav ne vainas! Un , vispār, dzert vajag mazāk!! |
| klusaisMiileetaajs |
2011-03-04 19:17 |
| Par ko tad šī no paša rīta tā smējās? |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!