...Ir tas pats ,kas mociit sevi

Ledaini aukstā stūrī
Sirds lielā ledus mūrī.
Domāju kā visu beigt
Un pie tevis atkal steigt.
Vai gaidīsi mani
Tāpat kā es tevi?
Vai roku rokā ,
Skriesim kopā-
Cauri mokām?
Vai viss būs kā agrāk,
Vai varbūt arī labāk?
Bez tevis dienas
Tik liekas
Domas ir pazudušas un vienas!
Nevēlos bez tevis es
Nodzīvot kaut pāris sekundes .
Nevēlos klaiņot pa tumšam ielām,
Pa pazīstamām vietām.
Nevēlos vairs meklēt sevi ,
Tas vienalga neizdosies ,
Jo man vajag tevi!
Sirds man nesāp
Jo viņas nav!
Kāds to vienkārši nozaga.
Kad aizgāji no manis
Tu paņēmi visu
Pat ēnu.
Atliek man nosaukt tavu vārdu vien
Tad uzreiz asaras arī pie tevis skrien.
Padoties , vai dzīvot tālāk
Varbūt gaidīt kas notiks vēlāk?
Gribu lai tu zini to
Ka tevi saucu par vismīļāko.
Domāju par tevi katru nakti,
Katru stundu , katru takti.
Tāpat kā cigarete ,
Izkūp man smaids.
Nejauši manā zemapziņā
Ka svaigs gaiss
Ieplūst naids!
Bet vienalga mīlēt tevi
Ir tas pats, kas mocīt sevi...