Nepāries...

autors: ne_jau_taa [dzejoļi]

Eju aplaistīt savus gaisa dārzus,
Klīstu pa smilšu pilīm,
Cērpju mākoņu aitas.
Pašas pateiktais Nē
Kļūst pat Tomēr Varbūt,
Par Kāpēc Gan Nē?
Un es klīstu
Pa ļaužu pilnajām ielām
Vienatnē...
Manā istabā
Drūzmējas vējš,
Kamēr kaktā
Izbeidz šīszemes gaitas...
Domas plosās un kliedz
Bet es nespēju atraisīt
Dvēseles saites...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2011-03-03 16:01
Dzejiskais tēls izmisis meklē vientulību,bet arī viņa istabā ieskrējis kliedzošais vējš - plosās trako līdz nejēdzībai.
ne_jau_taa	2011-03-03 16:17
Kam gan citam, ja ne tev, Plaanpraatinj, vajadzētu zināt, ka tiešāi nejēdzībai ir tā lielākā vērtība ;)
straume22	2011-03-03 18:40
Nu smuki pateikts,jā:)
pinkija1702	2011-03-03 19:36
Biežāk raksti, labi sanāk!:)))
klusaisMiileetaajs	2011-03-03 19:39
Katru dienu pa dzejolim bliez augšā :))
ZARNU_MAISS	2011-03-03 20:04
Visas nespējas rada negatīvo enerģiju klātbūtne.
ne_jau_taa	2011-03-03 20:48
Jā, bija laiks, kad katru dienu bliezu pa vienam dzejolim vismaz...bet tas jau bija sen...KLM varbūt vēl atceras un vel daži...
assortina	2011-03-03 22:39
Labs! Izdevies!
ne_jau_taa	2011-03-04 12:33
Paldies! Man jāatvainojas par drukas kļūdiņu.Piektajā rindiņā "pat" vietā ir "par".

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!