Viens tā viens šā...

Kāpēc nespēj?
Teikt ko jūti...
Mīļot to ko mīli
Pasmaidīt un smieties
Sirdī kurā slēpjas
Mīļums, jūtas, sāpes
Tas viss...
tik grūts un nepanesams
Un gribas bēgt
Kaut zini ka nav pareizi
Otrs var nepiedot
Aiziet un neatgriezties
Un sirds var lūzt...

Kāds mīl, dievina un godā
Apbrīno katru milimetru
No tava ķermeņa
Ietrīsas dzirdot tavu ballsi
Jūto tavu klātbūtni
To nav iespējams nesajust...
Bet bēgu, jo bail
Tas cenšas piekļūt tuvāk
Sniegt no visas sirds
To skaisto un labo
Kas mīt jūtās...
Nav iespējams to nenovērtēt
Tomēr seko klusums
Tad noliegums
Kāpēc daru tā?
Atbildu ar ļaunu
Kaut arī tas viss tik skaists

No apvāršņa pazūd
Salauzta sirds
Tai sāpējis par daudz
It kā miers un klusums
Tomēr tas viss bijis tik skaists
Gaidi vēl...
Tas nenāk
Paiet laiks tas atgriežas
Un atkal seko tas pats
Dusmojies un bļausties
Ka esi viens un lieks
Citi tevi nesaprot, aiziet
Pārāk izvēlīgi...
Saki; " Ja sit tad mīl ! "
Tomēr vai kādreiz
Pašam tev neliekas
Ka cits mīl savādāk?
Un grib beidzot
Sajust un dzirdēt
Ko labu, atzinīgu
No sirds...